Apraxia – Pārkāpjot satiksmes

Apraksijas apraksts

Apraxia – valsts, kurā persona nevar pildīt savus zināmas kustības vai žestus. Pacients var apraxia, Tā ir vēlme un fizisko spēju veikt kustības, bet nevar. Tas, parasti, rodas smadzeņu bojājumu dēļ, piemēram, insults vai smadzeņu audzējs. Ir daudz veidu apraksijas. Ja šis traucējums ir klāt, pacientam var būt afāzija – runas traucējumi.

Apraksijas cēloņi

Apraksiju izraisa slimība vai smadzeņu pusložu bojājumi, piemēram,:

• Trieka;
• Encephaloma;
• Smadzeņu traumas;
• Infekcija;
• Deģeneratīvas smadzeņu slimība, piemēram,:
  • Alcheimera slimība;
  • Frontotemporālā demence (sindroms, kas saistīti ar smadzeņu frontālās un temporālās priekšējās daivas kontrakciju);
  • Hantingtona slimība;
  • Kortikobazālā ganglija deģenerācija (KBD).

Riska faktori

Tā kā apraksija var būt saistīta ar insultu, Ir svarīgi zināt insulta riska faktorus, piemēram,:

• Vecums: 60 un vecāki;
• Anamnēzē insults vai sirds un asinsvadu slimības;
• Ņemot pēdējo pārejošas išēmiskas lēkmes (TIA);
• Augsts asinsspiediens;
• Augsts holesterīna līmenis;
• Diabēts;
• Smēķēšana;
• Dialīze (mākslīgā niere).

Apraxia simptomi

Zemāk ir saraksts ar dažām izplatītākajām apraksijas formām un to simptomiem:

• Orofaciāla apraksija (vispārējs) – nespēja kontrolēt sejas kustības, piemēram,, ar aci, svilpe;
• Konstruktīva apraksija – nespēja kopēt vai zīmēt vienkāršas formas vai konstruēt divdimensiju vai trīsdimensiju formas;
• Gaitas apraksija – raksturīgās iezīmes – maisot soļus, slinkums, pēkšņa apstāšanās, nespēja pārvarēt šķērsli;
• Konceptuālā apraksija – nespēja pareizi izvēlēties vai lietot instrumentus vai objektus, nespēja veikt sarežģītas koordinētas kustības un izpildīt uzticētos uzdevumus;
• Kinētiskā apraksija – nespēja veikt precīzas roku vai pirkstu kustības (piemēram,, skaitot monētas);
• Ideomotora apraksija – nespēja kopēt kustības vai veikt žestus, komandas neizpilde;
• Ģērbšanās apraksija – nespēja uzvilkt drēbes.

Dažiem cilvēkiem ar apraksiju ir grūtības staigāt. Tas var izraisīt paaugstinātu kritiena risku.

Apraksijas diagnostika

Ārsts jautā par simptomiem un slimības vēsturi, veic fizisko eksāmenu. Testi var ietvert šādus:

• Neiroloģiskais novērtējums, lai noteiktu apraksijas veidu. Ārsts var jautāt:
  • Veiciet dažas kustības;
  • Uzzīmējiet figūru;
  • Salieciet vienkāršu struktūru;
  • Paceliet vai pagrieziet monētas;
  • Paņemiet instrumentu (piemēram,, āmurs) un demonstrēt, kā to lietot;
  • Veiciet darbību noteiktā secībā;
• Veikta muskuļu pārbaude, lieto runā;
• Tiek vērtētas staigāšanas prasmes;
• MRT – pārbaude, kas izmanto magnētisko viļņi, lai bildes struktūru smadzenēs;
• CT skenēšanas – X-ray pārbaude, kas izmanto datoru, lai bildes smadzenēs.

Apraxia ārstēšana

Ārstēšanas kurss ir atkarīgs no pacienta apraksijas veida. Parasti ārsts nosaka individuālas ārstēšanas programmas, kas var ietvert šādas procedūras:

• Fizioterapija;
• Darba terapija;
• Runas terapija;
• Kognitīvā rehabilitācija.

Svarīga ir arī apraksijas pamatcēloņa ārstēšana.

Mājas aprūpe cilvēkam ar apraksiju

Dzīvojot kopā ar cilvēku, kam ir apraksija, daži veselības aprūpes sniedzēji var piedāvāt atbalstu:

• Aukle – palīdzēt organizēt pastāvīgu aprūpi vai ambulatoro ārstēšanu;
• Sociālais darbinieks var palīdzēt noteikt pacientiem un viņu ģimenēm nepieciešamos resursus;
• Psihologs – ģimenes locekļu konsultācijai par aprūpi un saziņu ar pacientu ar apraksiju.

Apraxia profilakses

Apraksijas novēršana ir diezgan sarežģīta. Jo tas ir cieši saistīts ar insultu, ir jāveic šādas darbības, lai novērstu insultu:

• Exercise regulāri;
• Ēd veselīgu pārtiku;
• Ir nepieciešams atmest smēķēšanu un ierobežot alkohola lietošanu;
• Regulāri pārbaudiet savu asinsspiedienu.